Baltkrievijas krīzes izaicinājums Latvijas migrācijas politikai

Latvijā debates imigrācijas jautājumos uzņēma asus pagriezienus 2015.gadā pēc Eiropā izveidojušās migrācijas krīzes. Pretrunīgi vērtētā tēma turpina šķelt politiķus, ekspertus un sabiedrību. Pēdējo mēnešu laikā Baltkrievijas pierobežā ir izveidojies jauns migrācijas vilnis, kas ir pašreizējais pārbaudījums Latvijas migrācijas politikai.


Interdit de dépasser la barrière.Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu laikā valstī tiek īstenota stingra migrācijas politika. Pirms pieciem gadiem, pildot Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas paredzēja katrai dalībvalstij uzņemt noteiktu skaitu bēgļu no Dienvideiropas valstīm, Latvijā tika izveidota sistēma, kas padarīja gandrīz neiespējamu situāciju patvēruma meklētājiem palikt valstī pat uz neilgu laika posmu. Jau dažus mēnešus de facto Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, reaģējot uz ES sankcijām un atsevišķu valstu, tostarp Baltijas valstu atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, organizē trešo valstu pilsoņu plūsmas: pašlaik lielākā daļa patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” nāk no kaimiņvalsts teritorijas - gan Baltkrievijas, gan trešo valstu pilsoņi.

Migrācijas politika Latvijā

Personu tiesības iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, vai saņemt pagaidu aizsardzību, garantē Latvijas Patvēruma likums, kas pēdējo reizi grozīts 2016.gadā. Bēgļa statusu var piešķirt personai, kurai ir pamatotas bailes tikt vajātam valstspiederības valstī vai viņa iepriekšējā dzīvesvietas valstī savas reliģijas, tautības, rases, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Alternatīvais statuss var tiek piešķirts, ja personai draud nāvessods vai spīdzināšana. Trešo valstu pilsoņi vai nepilsoņi, kas atrodas ārpus savas izcelsmes valsts, var arī lūgt patvērumu, ja viņi ir atstājuši savu valsti etniskā konflikta vai pilsoņu kara dēļ. Pieteikumus bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai izskata Pilsonības un migrācijas pārvaldes Patvēruma lietu daļa (PMLP). Atbildīgās institūcijas lēmuma pieņemšanas termiņš atkarībā no gadījuma var sasniegt pat 15 mēnešus(1).

Katrs patvēruma meklētāja pieprasījums tiek izvērtēts individuāli: ja ir divi vai vairāki patvēruma meklētāji no vienas valsts, tas nenozīmē, ka tiks pieņemts identisks lēmums, pamatojoties uz pilsonību vai izcelsmes valsti, jo katra situācija tiek analizēta atsevišķi. PMLP nav tiesību vērsties pie izcelsmes valsts iestādēm, lai iegūtu informāciju par pieteikuma sniedzēju, no kolēģiem līdzīgās iestādēs nevar pieprasīt ziņas un situāciju par personu. Noteicošais faktors šajā situācijā ir tikai pieteikuma iesniedzēja stāsta ticamība, viņa dokumenti (ja tādi ir) un starptautisko organizāciju dokumenti (dažādi kopsavilkumi, ziņojumi u.tml.). Patvēruma meklētājam ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija Latvijas atbildīgajām institūcijām, tātad tas ir kopējs darbs starp institūcijām un patvēruma meklētāju, kas nosaka gala lēmumu(2). Lietas izvērtēšanas laikā Latvijas institūcijas patvēruma iesniedzēja stāstu saista ar informāciju, kas iegūta no citām iestādēm, kā arī informāciju par situāciju izcelsmes valstī. Tas ir paredzēts, lai pārbaudītu, vai visa šī informācija ir konsekventa un vai pieprasījums ir pieņemams. Pārbaudes process var būt ļoti ilgs. Šajā laikā centrā “Mucenieki” izmitinātajiem patvēruma meklētājiem katrai personai tiek piešķirti 3 eiro diennaktī. PMLP šobrīd cenšas prioritizēt Baltkrievijas pilsoņu pieteikumus, un tiek apsvērti likuma grozījumi, kas atvieglos patvēruma piešķiršanu. Kad šis statuss iegūts, personu apliecinoša dokumenta saņemšanai nepieciešams vēl viens mēnesis. Tikmēr persona nevar ne strādāt, ne saņemt valsts pabalstu. 2020. gadā no 147 patvēruma meklētājiem tikai 26 saņēma pozitīvas atbildes.

Kad statuss ir piešķirts, katrs pieaugušais saņem 270 eiro mēnesī pabalstu, kam pieskaita 104 eiro alimentus jeb kopā 374 eiro (bruto minimālā alga Latvijā ir 530 eiro), kas ir nepietiekams, lai īrētu mājokli, taču pēc statusa piešķiršanas Muceniekos vairs nevar palikt. Pabalsti tiek izmaksāti ne ilgāk kā 10 mēnešus vai arī līdz darba līguma sākumam. Neatkarīgi no personas izglītības līmeņa statuss kavē personas darba meklējumus, jo darba devēji parasti nelabprāt saskaras ar darbaspēku ar šādu statusu. Turklāt persona nonāk pretrunā, ko praktiski neiespējami atrisināt: personai ir jāizveido bankas konts, lai saņemtu pabalstus, tomēr ir grūtības atvērt kontu, kamēr nav darba līguma. Personām no Baltkrievijas, kuras ieguvušas statusu, situācija dažreiz ir vienkāršāka: daudzi no viņiem ierodas ar savu automašīnu, kas palielina viņu mobilitāti, un daži ir atbraukuši ar saviem iekrājumiem(3).

Galvenais šķērslis darba vietas iegūšanai ir nepietiekamās latviešu valodas zināšanas. Muceniekos patvēruma meklētājiem un viņu bērniem tiek nodrošinātas latviešu valodas apmācības, bet latviešu valoda tiek mācīta bez starpvalodas lietošanas, kas dažiem var būt šķērslis valodas apguvē. Latviešu valodas sarežģītības dēļ tās apguves process līdz sarunvalodas līmenim var aizņemt ilgāku laiku nekā pieprasītā statusa iegūšanai, tāpēc būtu nepieciešams garantēt latviešu valodas apguvi arī personām pēc aiziešanas no Muceniekiem.

Latvijas atbilde uz Baltkrievijas varas iestāžu organizēto migrāciju

Latvijas varas iestādes uzskata, ka Baltkrievija mākslīgi rada migrācijas plūsmas ar mērķi radīt spriedzi ES dalībvalstīs. Latvijas prezidents Egils Levits un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izsakoties par situāciju, lieto terminu "hibrīdkarš", norādot uz to, ka šo organizēto migrācijas krīzi pavada dezinformācijas kampaņa no Baltkrievijas varasiestāžu un valsts kontrolēto mediju puses pret Baltijas valstīm, Poliju, ES un NATO(4), savukārt ES apliecināja savu atbalstu Baltkrievijas tautai, kas pieprasa brīvas vēlēšanas savā valstī, un nosodīja cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā.

Kā liecina VRS uzņemtie video uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, 2021.gada augustā Valsts robežsardze (VRS) un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka tiek veidotas speciālas operācijas, kuru mērķis ir patvēruma meklētājus no tādām valstīm kā Afganistāna, Sīrija un Irāka virzīt uz Baltkrievijas un Latvijas robežu. Dažās bēgļu grupās bija vairāk nekā 30 cilvēku(5), no kuriem daudzi pat nezināja, ka ir ieradušies Latvijā (daži domāja, ka ieradušies Vācijā).

Šobrīd valstī imigrantu uzņemšanas kapacitāte ir gandrīz izsīkusi, tāpēc iespējams būs jārod papildus risinājumi, lai izmitinātu imigrantus, ja plūsma neizsīks. Sākotnēji varas iestādes apsvēra iespēju celt teltis pie robežsardzes bāzēm, turklāt Latvija ir nolēmusi šīs migrācijas plūsmas kontrolēt, uzstādot pagaidu dzeloņstiepļu žogu gar Baltkrievijas robežu 37 km garumā. Latvija pašlaik riskē pārkāpt cilvēktiesības un tiesības uz patvērumu, kas ir nostiprinātas Eiropas tiesību aktos un Latvijas Satversmē, taču šis lēmums vairs neļaus patvēruma meklētājiem šķērsot Latvijas teritoriju(6).

Latvijas sabiedrības nostāja migrācijas jautājumā

Latvijas sabiedrībā joprojām ir aizspriedumi pret bēgļiem, taču pēdējo piecu gadu laikā situācija ir nedaudz mainījusies. Sociālekonomiskās problēmas valstī liek domāt, ka bēgļi galvenokārt ir ekonomisks slogs (bieži tiek minēts piemērs par zemām izdienas pensijām pretstatā pabalstiem patvēruma meklētājiem), bet tā apzinās arī imigrantu lomu valsts ekonomiskajā izaugsmē, kurai nepieciešams darbaspēks.

Mājokļa iegūšanas jautājums pēc statusa iegūšanas nereti ir diezgan sarežģīta: tiklīdz saimnieks uzzina, ka potenciālais īrnieks ir no Sīrijas, Irākas vai Afganistānas, viņš mēdz atteikt izīrēt savu mājokli. Baltkrievu imigranti atrodas nedaudz labākā situācijā gan tāpēc, ka Latvijā jau ir baltkrievu diaspora, gan tāpēc, ka lielākā daļa tās pārstāvju runā krievu valodā, kas Latvijā ir plaši lietota.

Latvijā ir vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas palīdz cīnīties ar stereotipiem pret bēgļiem, organizējot dažādus pasākumus. NVO uzskata, ka iestādēm būtu jādara vairāk, lai integrētu bēgļus un labāk informētu sabiedrību. Neraugoties uz dažu nevalstisko organizāciju pārstāvju apgalvojumiem Latvijas valdības pārstāvjiem, līdz šim ir sniegts maz konkrētu atbilžu valsts rīcības īstenošanai.

Atsauces:

(1) Patvēruma procedūra Latvijā, (27.09.2020.) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

(2) Mače, Z. (26.03.2021.) « Bēgļi Latvijā: Patvēruma meklētājiem nelabvēlīga sistēma trāpa arī baltkrieviem », LSM.lv.

(3) Op. Cit., note 2.

(4) Ozoliņš, A. (20.08.2021.), « Tas ir hibrīdkarš », Ir.lv.

(5) « Video: Baltkrievu robežsargi ar varu dzen bēgļus pāri Latvijas robežai » (13.08.2021.), Delfi.lv.

(6) Kažoka, I. (17.08.2021.) « Atklāta vēstule par situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas », Ir.lv.

 

Foto : « Aizliegts šķērsot barjeras » (autore: Selīna Bajū - Céline Bayou).

 

Tulkojums franču valodā.

 

* Vilma Gertāne ir maģistra studiju programmas « Starptautiskās attiecības » otrā gada studente universitātē INALCO.

244x78